Rezultāti

Ļoti nepieciešams nakts autobuss, klusākas naktis, drošāka pilsēta sievietēm, piedāvājums vecākiem iedzīvotājiem un jauni pētījumi. Ko atklāj rīdzinieku aptauja par paradumiem un vajadzībām vakaros un naktīs?

2024. gada aprīlī un maijā pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta iniciatīvas tika īstenota iedzīvotāju aptauja par vakariem un naktīm Rīgā. Tā kā Pilsētas attīstības departaments šobrīd veic priekšizpēti par vakara (no plkst. 18.00 līdz 23.00) un nakts (līdz plkst. 06.00) laika plānošanas un pārvaldības situāciju un iespējām, aptaujas mērķis bija labāk izprast pilsētā dzīvojošo (un starp tiem – arī strādājošo) sajūtas, paradumus, novērojumus u.c. aspektus, lai, tos plānojot un pārvaldot, pašvaldība efektīvāk spētu noteikt lietotājiem svarīgāko un aktuālāko.

Pēdējos gados vakara un nakts tēma kļuvusi arvien aktuālāka saistībā ar iedzīvotāju darba, atpūtas un izklaides paradumu maiņu. Cilvēki arvien vairāk strādā, atpūšas un arvien biežāk pārvietojas ārpus tradicionālā darba laika. Līdz ar to pieaug iedzīvotāju vajadzības pēc ikdienas pakalpojumiem un veicamajiem darbiem vakaros un naktīs, tāpat palielinās cilvēku skaits ārtelpās un sabiedriskajās iestādēs, kas palielina gan pieprasījumu, gan drošības un godīguma riskus; arī rīdzinieku veselības un naktsmiera jautājumi šajās diennakts stundās kļuvuši īpaši aktuāli.

Aptauju aizpildīja 1315 respondenti no 49 jeb 85 % Rīgas apkaimēm. Vairāki aspekti (drošība publiskajā ārtelpā un sabiedriskajā transportā, gaismas piesārņojums u.c.) tika vērtēti 10 ballu sistēmā. Paredzams, ka aptauju nākotnē papildinās citas, kas jau konkrētāk apskatīs dažādas vakara un nakts nianses Rīgā, jo, pirmkārt, nepietiekamās aktivitātes dēļ rezultātu vērtēšanā netika ņemta vērā auditorija zem 18 un virs 65, kā arī dzimuma auditorija, kas norādīja kā “cits”. Otrkārt, gandrīz 43 % respondentu bija no Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonas, 20 % no Centra apkaimes, 7 % no Āgenskalna, 6 % no Grīziņkalna un Purvciema un 5 % no Teikas, taču mazāk – citās apkaimēs. Līdz ar to būtu nepieciešamas aptaujas un pētījumi gan par atsevišķām teritorijām, gan par konkrētām mērķgrupām.

Darbs

Vakaros vismaz pāris reižu mēnesī un biežāk darbu veic 47 %, bet regulāru darbu vismaz pāris reižu nedēļā un biežāk veic 30 % respondentu. Regulāru vakara darbu par aptuveni trešdaļu vairāk veic vīrieši. Naktīs vismaz pāris reižu mēnesī un biežāk darbu veic virs 19 %, bet regulāru darbu veic 9 % respondentu. Vīrieši darbu naktīs veic par 2 reizēm vairāk nekā sievietes (gan regulāri, gan, strādājot pāris reižu mēnesī un biežāk). Vairāk vakaros nodarbināta (un, arī pilnīgi pretēji, visnenodarbinātākā) ir vecuma grupa no 18-24, taču visvairāk no 55-64.

Populārākās nodarbinātības sfēras starp respondentiem bija: digitālie vai masu mediji, piemēram, televīzija, radio, sociālie mediji, portāli, blogi u.tml. (19 % starp respondentiem), izglītība, zinātne un pētniecība (18 %), izklaides sfēra, piemēram, skatuves vai muzikālie priekšnesumi, uzstāšanās, pasākumu vadīšana u.tml. (18 %), kultūras, mākslas, izklaides telpu vadīšana, darba organizēšana, pasākumu nodrošināšana, producēšana (13 %), programmēšana vai digitālie pakalpojumi (12 %), radošās industrijas, piemēram, kino, dizains, māksla, arhitektūra, reklāma u.tml. (12 %), finanšu industrija (9 %) un apkalpojošā (ēdināšanas) sfēra, piemēram, kafejnīcas, restorāni, bāri, krogi, ēstuves u.tml. (6 %). Atalgojuma/piemaksu politika nakts darbā tika novērtēta ar 5,62 un sociālās garantijas (izdienas pensija, prēmijas u.c.) ar 4,77. Pieejamā mobilitāte naktī darba vajadzībām tika novērtēta ar 4,96, un miega kvalitāte saistība ar nakts darbu ar 6,16.

Daudz vairāk darbu no mājām katru vakaru veic vecuma grupā no 55-64 (26 % pret vidēji 12-17 % citās, izņemot vecuma grupu no 18-24, kur katru dienu mājās darbu veic tikai 9 %). Turklāt vecumā no 55-64 darbu veic biežāk arī vismaz pāris reižu nedēļā (57 % pret vidēji 43 % citās, izņemot vecuma grupu no 18-24, kur vismaz pāris reižu nedēļā strādā 31 %). Aptauja neatklāj, kāpēc vecuma grupa no 55-64 daudz vairāk strādā vakaros (iespējams, lielākas atbildības, vientulības, finansiālo apstākļu, iespēju trūkuma, pārlieku lielās slodzes, varbūt dārza darbu u.c. iemeslu dēļ) un kāda ir šī darba ietekme uz respondentiem. Minētie jautājumi jāpēta atsevišķi.

Jau iepriekš, 2024. gada martā, tika īstenota aptauja arī starp Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām (un to padotības iestādēm), kurās veic darbu vakarā un naktī. Tajā tika secināts, ka vismaz 89 % pašvaldības iestāžu tiek veikts vakara un/vai nakts darbs un ka vakarā ļoti nozīmīgu darba apjomu veic izglītības sektors (gan veicot ikdienas pienākumus, gan nodrošinot telpas un pakalpojumus citiem vakara darbu veicējiem vai sporta, kultūras, izglītības norisēm). Tāpat naktī plašus darbus veic pašvaldības vai algoti dienesti, kuru uzdevums ir nodrošināt publiskās ārtelpas uzturēšanu, uzkopšanu, novērst tās degradāciju (apstādījumi, ietvju un ielu uzturēšana un tīrīšana), kā arī nodrošināt komunālos pakalpojumus, inženierkomunikāciju, satiksmes, apgaismojuma, elektrotīklu, ietvju un ceļu, un zaļās infrastruktūras uzturēšanu, tīrīšanu un remontu, un pakalpojumus/pienākumus, kas saistīti ar avāriju, ārkārtas situāciju, krīžu u.tml. neparedzētu gadījumu novēršanu.

Drošība

Policijas klātbūtne naktī nepieciešama 82 % respondentu un tā pieejama 61 %. Salīdzinot atbildes pa dzimumiem un vecumiem, tās ir diezgan līdzīgas. Policijas klātbūtnes trūkums vai neaktivitāte (it sevišķi ārpus Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonas) brīvās formas atbildēs tiek norādīts kā viens no galvenajiem neomulības faktoriem Rīgā. Otrs ir personas vielu ietekmē vai alkohola lietotāji/vielu pārdevēji publiskajā telpā, kā arī vēl citi – novērotās transportlīdzekļu u.c. zādzības vai vandālisms, bezpajumtnieki pilsētā un kāpņutelpās, kā arī uzmākšanās, piedauzīga rīcība vai aizskaršana.

14 % respondentu (neatkarīgi no dzimuma) vismaz pāris reižu gadā piedzīvo emocionālo un/vai fizisko vardarbību naktīs, atrodoties ārtelpās, turpretī sabiedriskajā transportā pēc plkst. 23.00 tā notiek biežāk – ar 17 % respondentu. 5 % respondentu vismaz reizi gada laikā piedzīvo emocionālo un/vai fizisko vardarbību mājās naktī.

Savā apkaimē naktī uz ielas vai citviet ārpus telpām vidējais drošības vērtējums ir 6,39. Vīriešu respondenti apgalvojumu vērtē augstāk (7,08), kamēr sievietes par atzīmi zemāk (6,17). Tikmēr Purvciemā vērtējums ir krietni zemāks starp sievietēm (4,87). Publiskās ārtelpas (ielas, parki, skvēri, ūdensmalas u.tml.) drošība un apgaismojums vakaros un naktīs tiek vērtēta ar 5,72. Nereti brīvās formas atbildēs izskan nepieciešamība pēc labāk apgaismotām mazajām ielām, bet visbiežāk – pēc apgaismojuma parkos un skvēros; vairākkārt kā sliktie piemēri izskan Lielie kapi un Viesturdārzs. Gaismas piesārņojuma (spilgtuma, leņķa, satura u.tml.) novēršana apkaimēs vakaros un naktīs tiek vērtēta kā laba – ar 7,22. Īpašs uzsvars brīvās formas atbildēs ir uz nepieciešamību striktāk regulēt veikalu vai iestāžu izkārtņu un reklāmu ekrānu spilgtumu.

Naktsmiers

Vismaz pāris reižu gadā un biežāk naktsmiera traucējumus rekreācijas trokšņa dēļ (izklaides iestādes, dzīvokļu ballītes, skaļi cilvēki uz ielas u.tml.) izjūt 56 %, kamēr regulāri (pāris reižu mēnesī) un biežāk izjūt 27 % respondentu (Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsardzības zonas teritorijā rādītājs jau lielāks – 33 %). Aptaujā secināts, ka atsevišķās teritorijās, piemēram, Vecrīgā, Grīziņkalnā un ap Andrejsalu būtu jāveic atsevišķi rekreācijas trokšņa mērījumi un pētījumi. Kritiskas brīvās formas atbildes par naktsmiera traucēšanu, piemēram, Andrejsalā vienlaicīgi nāk no respondentiem dažādās apkaimēs. Tāpat atbildēs izskan akūta nepieciešamība mazināt kaimiņu vai garāmgājēju radīto troksni dzīvokļos, kāpņutelpās, pagalmos, uz ielas, automašīnās, tostarp arī smēķēšanu vakaros un naktīs zem logiem, uz balkoniem u.c.

Komunālie pakalpojumi (piemēram, atkritumu izvešana pirms plkst. 06.00 vai agros nogaļu rītos) vai remontdarbi naktsmieru vismaz pāris reižu gadā un biežāk traucē 53 % respondentu, kamēr vismaz pāris reižu mēnesī un biežāk 26 % respondentu. Rokas motorinstrumenti (lapu pūtēji, motorzāģi, trimeri, urbji u.tml.) mieru vismaz pāris reižu gadā un biežāk traucē pusei respondentu, bet vismaz pāris reižu mēnesī un biežāk 18 % respondentu. Vismaz pāris reižu gadā un biežāk kaiju, citu putnu vai dzīvnieku radītais troksnis naktsmieru arī traucē pusei, bet vismaz pāris reižu mēnesī un biežāk virs 29 % respondentu. Taču visbiežāk brīvās formas atbildēs tiek minēts, ka nav jāapkaro kaijas, bet gan cilvēku paradumi – kaiju piebarošana, atvērti vai pārbāzti atkritumu konteineri u.c. Interesanti pieminēt, ka darbadienās ap plkst. 07.00 vismaz 60 % respondentu jau ir pamodušies, turpretī apmēram 80 % rīdzinieku brīvdienās mostas līdz plkst. 10.00; ja komunālo pakalpojumu, remontdarbu vai motorinstrumentu radītie trokšņi Rīgā nogaļu rītos vairāk tiktu regulēti, iespējams, traucējumu procents būtu zemāks.

Kā vēl viens no akūtākajiem naktsmiera traucēkļiem Rīgā ir neregulētais individuālo satiksmes transportlīdzekļu radītais troksnis (izpūtēju trokšņu, sacīkšu vai ātruma pārsniegšanas dēļ) – kā traucēklis tas minēts 2/3 gadījumu no visiem satiksmes trokšņiem.

Pakalpojumi

Aptiekas naktī vajadzīgas 80 %, taču tās ir pieejamas tikai 46 % respondentu. Centrā un Grīziņkalnā nakts aptieku izmanto 74 % respondentu, tikmēr Āgenskalnā, kur arī ir nakts aptieka, rādītājs ir zemāks, jo par to nezina 32 % respondentu. Purvciemā, kur nav nakts aptiekas, tā vajadzīga pusei respondentu.

87 % respondentu norāda, ka Rīgā nepieciešams nakts sabiedriskais transports. Drošība tajā pēc plkst. 23.00 tiek novērtēta ar 5,04 (viduvēji), turklāt vīriešu respondenti vidēji to vērtē augstāk (5,62), kamēr sievietes par nepilnu atzīmi zemāk (4,87). Daudzkārt nepieciešamība pēc nakts sabiedriskā transporta izteikta arī respondentu brīvās formas komentāros, tā trūkums saistīts ne vien ar mazāku drošību, bet arī pārāk lieliem tēriņiem, piemēram, taksometram. Secināts, ka atsevišķi nepieciešams pētīt taksometru vai transporta koplietošanas pakalpojumu izmantošanas paradumus naktīs un tēriņus, ko tie rada.

Pārtikas veikals naktī ir vajadzīgs vidēji 64 %, bet pieejams ir tikai 30 % respondentu. Centrā tas kā vajadzīgs atzīmēts 74 % atbilžu. Aptauja norāda, ka lielākajās apkaimēs būtu nepieciešams veikt atsevišķu aptauju, lai noskaidrotu precīzākus rādītājus saistībā ar nakts pārtikas veikala nepieciešamību. Ēdināšanas iestādes naktī nepieciešamas 73 %, bet pieejamas 41 % respondentu. Visvairāk tās vajadzīgas vecumā no 18-34 (vidēji ap 80 % respondentiem), arī vecuma grupās no 35-44 un 45-44 (respektīvi 70 % un 61 %). Tirgi naktī ir vajadzīgi 23 % respondentu. Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsardzības zonā, kur funkcionē divi vakara/nakts tirgi (Vidzemes un Rīgas Centrāltirgū), tie nepieciešami vidēji 29 % respondentu;

Medicīnas iestādes naktī vajadzīgas 77 % respondentu, tās pieejamas ir 49 %. Vecuma grupā no 45-64 ir vislielākais “nav vajadzīgs” rādītājs – tā uzskata vidēji 35 % respondentu. Nakts veterinārā klīnika vajadzīga vidēji 65 % respondentu, tā pieejama 36 %.

Paradumi un atpūta vakaros un naktīs

73 % respondentu pirms darbadienas dodas gulēt ap plkst. 23.00 vai vēlāk, kamēr pirms brīvdienas jau 89 %. Vairums respondentu (vismaz 75 % katrā no vecuma grupām) skatās TV vai filmas, seriālus, sporta pārraides u.tml. vismaz pāris reižu nedēļā. Izklaide pie ekrāniem vidēji 45 % respondentu katru dienu ir saistošāka par notiekošo citviet, un nav skaidri zināms – kāpēc (iespējams, nesaista piedāvājums, tas ir par dārgu, nav motivācijas, pārāk tālu u.c. iemesli, kas jāpēta).

Vakars lielai pilngadīgajai sabiedrības daļai dažādos vecumos ir nozīmīgs laiks, lai izglītotos mājas apstākļos – pāris reižu mēnesī vai nedēļā mācās/studē/pilda mājasdarbus aptuveni 34 % respondentu. Visvairāk to dara respondenti vecumā no 18-24 gadiem (50 %), taču pāris reižu mēnesī vakaros izglītojas ap 20 % respondentu katrā vecuma grupā no 35-64.

Alkoholiskos dzērienus (vienatnē vai ar citiem) vismaz pāris reižu mēnesī lieto ceturtā daļa katrā pilngadīgo vecuma, turklāt – jo jaunāka vecuma grupa, jo lielāka proporcija (piemēram, vecuma grupā no 18-34 tie ir vairāk nekā 40 %). Visvairāk alkoholu vispār nelieto vecuma grupā no 55-64 (ap 25 % un vairāk), retāk vecuma grupās no 18-34 (12-14 %). Vidēji 15‑20 % katrā pilngadīgajā vecuma grupā lieto alkoholu pāris reizes nedēļā. Dzimumu ziņā katrā vecuma grupā rādītāji ir ļoti līdzīgi, vienīgais izņēmums ir vecuma grupā no 18-24 – tur 45 % sieviešu lieto alkoholiskos dzērienus pāris reižu mēnesī, kamēr vīrieši tikai 33 %.

Ēdināšanas, dzērienu u.tml. iestādes vakaros regulāri (pāris reižu mēnesī un biežāk) apmeklē apmēram 50 % respondentu. Vīrieši vakaros iestādes regulāri apmeklē nedaudz vairāk – naktīs līdz pat 2 reizēm vairāk (tai skaitā dejas). Sievietes, kas dzīvo Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsardzības zonā, apmeklē un izmanto piedāvājumu naktīs par 20-25 % biežāk nekā dzīvojošās ārpus teritorijas. Visbiežāk vakara un nakts laika iestādes regulāri apmeklē vecuma grupā no 18‑44 (bārus līdz 34), daudz retāk vai nemaz vecumā virs 55-64.

Maksas skatuves mākslas notikumus (mūzika, teātris, performances u.tml.) un izstādes regulāri vakaros nedaudz biežāk apmeklē sievietes un visvairāk vecuma grupa no 45-64. Bezmaksas notikumus visi apmeklē daudz retāk (muzikālos – nedaudz retāk) un visbiežāk vecuma grupa no 18-34. Maza mēroga notikumus (muzejs, izstāde u. tml.) vakaros vismaz pāris reižu gadā apmeklē 2/3 respondentu – visbiežāk vecumā no 55-64 un visretāk 18-24 (izņemot kino, kur rādītāji ir pilnīgi pretēji).

Sporta aktivitātes vai aktīvo atpūtu gada griezumā vakaros praktizē aptuveni puse, regulāri (pāris reižu mēnesī un biežāk) ceturtā daļa respondentu, naktīs – 15 %. Ārtelpā vai ar citiem laiku vakaros regulāri pavada vidēji 2/3 (naktīs 1/3 respondentu), vismaz reizi nedēļā vismaz 1/3 respondentu. Visbiežāk praktizē vecuma grupa no 18-34, visretāk 55-64.

Vakara un nakts laika plānošana

Izteikts vairākums respondentu (82,56 %) sliecās domāt, ka Rīgā vajadzētu vai, iespējams, vajadzētu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības iestādi. Aptaujā tika piedāvāti daudzi šīs iestādes vai atbildīgo personu potenciālie tituli. Par populārākajiem izvirzījās Nakts koordinators (16,67 %), tam seko Nakts mērs (11,11 %), Nakts dienests (9,36 %), Nakts pārvaldnieks (6,47 %) un Nakts komanda (4,87 %), taču respondentiem bija iespēja izteikt arī savas individuālās domas amata nosaukumā. Oriģinālākas no tām bija – Naktssargs (vairākkārt), Naktenis, Naktsputns, Nakts lietu departaments, Tumsas valdnieks/pavēlnieks (vairākkārt), Sikspārnis/Betmens (vairākkārt), Rīgas miedziņš, Nakts burvis, kā arī dažādas “Nakts koordinatora” versijas.

Vairākās brīvās formas atbildēs tika norādīts arī pretējais – ka nevajadzētu “Nakts mēru”, jo nosaukumam ir pārāk oficiāla un formāla pieskaņa; vēl tika minēts, ka, plānojot vakaru un nakti, jāņem vērā sezonalitāte. Abi apgalvojumi saskan arī ar zinātniskajos vai lietišķajos rakstos secināto. Brīvās formas atbildēs (vēl bez augstāk minētās problemātikas) kā iestādes uzdevums minēta arī nepieciešamība dzīvināt Vecpilsētas vakara un nakts laika ekonomikas piedāvājumu (it sevišķi pēc pandēmijas), atgriezt bijušo atmosfēru un neierobežot uzņēmējus, kā arī palīdzēt atvērt jaunas vietas (tostarp apkaimēs).